Categories: Kredīti, Ziņas Latvijā

Sarucis ātro kredītu izkrāpšanas, izmantojot svešus datus, apjoms

Gints Āboltiņš, LAFPA (Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija) vadītājs, nācis klajā ar informāciju, ka pēdējā laikā krāpniecisku gadījumu skaits, kad ar svešiem personas datiem tiek paņemti nebanku (ātrie) kredīti, ir sarucis. “Skatoties uz nebanku kreditēšanas sektoru, ir redzams, ka šāda veida krāpniecība vairs nav aktuāla, un tie ir tikai daži reti gadījumi, skatoties attiecību ar kopējo darījumu un klientu skaitu. Sektorā strādājošie uzņēmumi ir izdarījuši liela apjoma ieguldījumus, lai krāpšanas gadījumu risks tiktu iespējami samazināts. Ja dažus gadus iepriekš krāpniecības darījumu mēģinājumu skaits lielāko aizdevēju datu bāzēs bija ap simts gadījumiem mēnesī, tad tagad, kad ir ieviesta statistiskā analīze un manuālās pārbaudes, krāpniecības mēģinājumu kopskaits mēneša laikā ir pamatīgi krities, proti, tie ir līdz vidēji astoņiem mēģinājumiem,” šādu informāciju paudis Āboltiņš.

Kā identificēt krāpnieciskos darījumus?

LAFPA direktors arī dalījies ar pazīmēm, pēc kurām iespējams noteikt, vai aizņemšanās procedūra ir labprātīga, vai tas ir krāpšanas gadījums. Lai arī pazīmju ir daudz un tās ir dažādas, piemēriem tiek minētas:

  • ātrums, kādā notiek personas koda ievade;
  • vai, ievadot personas kodu, netiek pieļautas kļūdas;
  • kāda operatora klients ir potenciālais aizdevēja klients;
  • vai tiek izmantots pastāvīgais pieslēgums vai priekšapmaksas karte.

Lai atklātu krāpniecisku darījumu mēģinājumus, nebanku aizdevēji izmanto tiek pieejamo iespaidīgo statistiku, kurā uzkrāti dati par krāpniecības mēģinājumos tipiski izmantotajām e-pasta adresēm, kas tiek pārbaudītas, vai tādas patiesi pastāv, notiek arī IP adrešu analīze, lai noteiktu, no kādas IP adreses potenciālais klients izdara aizdevuma pieteikumu, kā arī pat aplūkota ierīce, no kuras tiek iesniegts aizdevuma pieteikums.

Rūpes par personas datu drošību spēlē milzu lomu

Āboltiņš atzīst, ka plašā pazīmju grupa ļoti labi palīdz noteikt potenciālos krāpniecības gadījumus, kuriem vajadzīga papildpārbaude, lai pārtrauktu potenciālu krāpniecisku rīcību un atvieglotu turpmāko darbu, nebanku kreditēšanas uzņēmumi plāno ieviest klienta vai potenciālā kredīta pieprasītāja balss identifikācijas iespēju, kas palīdzēs vēl pamatīgāk samazināt krāpniecisko darījumu iespējas izdoties. Taču ir ārkārtīgi svarīgi arī pašiem rūpēties par saviem personas datiem, lai tie nenonāktu krāpnieku rokās.

Categories: Ziņas Latvijā

Rimšēvičs drīkst izvēlēties aizstājēju, ko iecelt par ECB padomes locekli

Vadoties pēc Eiropas Savienības Tiesas rīkojuma, Ģenerālprokuratūra ir precizējusi drošības līdzekļa noteikumus Ilmāram Rimšēvičam (Latvijas Bankas prezidents, kas apsūdzēts kukuļņemšanā). Tagad Rimšēvičam ir tiesības savu aizstājēju iecelt  par ECB (Eiropas Centrālās bankas) padomes locekli. Šādu informāciju plašākai sabiedrībai sniegusi Aiga Eiduka, Ģenerālprokuratūras preses sekretāre.

“Drošības līdzeklis ir palicis tas pats, kas bija noteikts iepriekš, taču ir ieviests precizējums, ka Rimšēvičs drīkst savu aizstājēju iecelt ECB padomes locekļa amatā,” tā vēstīja Aiga Eiduka.

ECB lūdz pārskatīt lietu

Atkārtota lietas izskatīšana notikusi tādēļ, ka ECB iesniegusi pagaidu noregulējuma pieteikumu, kurā aicina tiesu norīkot Latvijā uz nenoteiktu laiku pārtraukt Rimšēvičam uzlikto aizliegumu veikt Latvijas Bankas vadītāja pienākumus tādā veidā, lai:

  • viņš kā ECB padomes loceklis drīkstētu īstenot pienākumus, kas nav saistīti ar kriminālizmeklēšanu;
  • vai varētu iecelt savā vietā kādu aizstājēju, piešķirot viņam ECB padomes locekļa statusu.

Eiropas Savienības Tiesas vadītāja vietnieks 20.07.2018. ir izdevis norīkojumu par to, lai Latvija veiktu nepieciešamo rīcību, lai līdz mirklim, kad tiks pieņemts un izsludināts galīgais lēmums uzsāktajā lietā, būtu apturēti KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) piespriestie drošības līdzekļi tādā mērā, lai tie neaizliegtu Rimšēvičam savā vietā izvēlēties aizstājēju, ko iecelt ECB padomes locekļa statusā. Pārējā ECB pieteikuma saistībā ar pagaidu izmaiņām drošības līdzeklī daļa ir noraidīta.

Rimšēvičam jāizdod pilnvara par aizstājēju

Kristaps Otersons, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, informēja, ka, balstoties uz ECB statūtiem, Rimšēvičs kā Latvijas Bankas prezidents ieceļ aizstājēju, kas ieņems viņa vietu ECB padomē. Otersons paskaidroja, ka Latvijas Bankas padome pēc Ģenerālprokuratūras lēmuma par drošības līdzekļu korekcijām Latvijas Bankas vadītājam saņemšanas ir lūgusi Ilmāru Rimšēviču izdot ilga termiņa pilnvaru viņa pārstāvēšanai ECB Padomē. Viņš pieļauj, ka tas būs kāds no profesionāļiem, kurš spēs iespējami ātri un kvalitatīvi iesaistīties ECB padomes procesos un efektīvu lēmumu pieņemšanā. Otersons lēš, ka aizstājējs varētu būt kāda no Latvijas Bankas amatpersonām.

Categories: Bankas, Ziņas Latvijā

Bankas atbrīvojušās no t.s. “čaulas veidojumiem”

Latvijā esošās komercbankas beidzot ir pabeigušas pildīt maija sākumā steidzamības rezultātā Saeimas pieņemtos likumgrozījumus, ar ko tagad papildināts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums, kas nosaka, ka 60 dienu (2 mēnešu laikā līdz 30.06.2018.) ir jāpārtrauc sadarbība ar tā saucamajiem “čaulas veidojumiem”, kas neveic nekāda veida saimniecisko darbību, kā arī ir reģistrēti valstīs, kurās nav jāaizpilda un jāiesniedz finanšu gada pārskati. Ņemot vērā FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisija) pieejamos datus, šajā mirklī no Latvijas finanšu tirgus ir aizpludināti 1,5 mljrd. eiro, ko veidoja “čaulas veidojumu” naudas noguldījumi Latvijas bankās.

Uzticība bankām ir augsta

Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētājs, teic, ka ir pilnīgi un absolūti pārliecināts, ka Latvijas komercbankas paspēs izpildīt jaunos noteikumus līdz termiņa noslēgumam, un “čaulas veidojumi” bankās neuzturēsies ilgāk kā to paredz atjaunotais likums. Ir labi redzams, ka vairums Latvijas banku šo uzdevumu jau ir izpildījušas, taču precīzus ciparus un nekļūdīgus datus var nosaukt vien pēc termiņa noslēgšanās un datu apkopošanas.

Viņš arī atzīmēja, ka papildus banku atbrīvošanai no “čaulas veidojumiem”, Latvijas komercbankas arī aktīvi atbrīvojas no citiem klientiem, kas varētu būt saistīti ar naudas atmazgāšanu. Pašlaik kopā ņemot visu banku, tostarp arī likvidācijas procesā esošo “ABLV Bank”, riskanto noguldījumu kopsumma ir samazinājusies līdz aptuveni 5,1 miljardam EUR. Lai vieglāk saprast iespaidīgo rezultātu, 2015. gada laikā nerezidentu noguldījumi veidoja kopsummu, kas bija lielāka par 12 miljardiem eiro. Līdz šim brīdim riskanto noguldījumu apjoms ir strauji samazinājies līdz vien 28,7%, savukārt no visiem kopējiem naudas noguldījumiem, NVS (Neatkarīgo valstu savienība) valstu rezidentu noguldījumi samazinājušies līdz 6% atzīmei.

Banku paveiktais ir īsts sasniegums

Putniņš teic, ka notikušie naudas atplūdi ir bijuši ārkārtīgi strauji, un tie ir notikuši kontrolēti un zem stingras uzraudzības, un šim procesam ir sekots jau no paša gada sākuma. Viņš atzīmē, ka ir ļoti labi, ka Latvijas finanšu sektora likviditāte ir bijusi gana spēcīga, lai izturētu šādu strauju atplūdumu. Putniņš arī lepojas ar Latvijas banku sniegumu, jo tik viegli, delikāti, klusi un nesāpīgi tik milzīgas naudas summas aizvadīt no valsts finanšu sektora ir patiesi iespaidīgs sasniegums.